Aptaukošanās - galvenais riska faktors, kas ietekmē cilvēku veselību
Aptaukošanās ir viena no aktuālākajām problēmām attīstītajās valstīs. Līdz ar svara pieaugumu palielinās arī mirstības risks, jo cilvēki ar palielinātu svaru biežāk slimo ar sirds slimībām, arteriālo hipertenziju, insultu, cukura diabētu un onkoloģiskajām slimībām. Mirstība dramatiski pieaug, ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30.
Aptaukošanās ir saistīta ar līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģijas daudzumu, jo enerģijas pārpalikums uzkrājas tauku veidā, taču šis līdzsvars nav vienīgais svara uzņemšanas iemesls.
Aptaukošanās ir aktuāla problēma ne tikai ASV, bet arī Eiropā un Latvijā, sevišķi starp sievietēm, no kurām 40% pieder vai nu aptaukošanās stadijas I pakāpei (ķermeņa masas indekss ir robežās no 30.00 līdz 34.9) vai II pakāpei (ĶMI 35.0-39.9). Austrumeiropas valstīs novērojams augstākais koronāro sirds slimību līmenis pasaulē un Latvija ieņem 1.vietu šo valstu vidū.
Svars, visbiežāk, pieaug sievietēm. Parasti ar katru nākamo grūtniecību. Apetīte ir atkarīga no ēdiena izskata, garšas īpašībām ,ēšanas biežuma, kuņģa iztukšotības pakāpes un to visu kontrolē centrālā nervu sistēma. Tauki tiek lietoti kā enerģijas avots un tie rada svara pieaugumu, turpretim olbaltumvielu enerģija tiek sadedzināta momentāni.
Viens no aptaukošanās iemesliem ir pazemināta fiziskā aktivitāte. Atpaukošanās un pazeminātas fiziskās aktivitātes kombinācija palielina paaugstināta asins spiediena varbūtību par 30-50%. Samazinot svaru par 10% kardiovaskulāro slimību risks samazinās par 20%. Sēdošs dzīvesveids veicina svara uzņemšanu sievietēm 7 reizes un vīriešiem 4 reizes biežāk nekā normāls dzīvesveids.
Faktori, kas veicina aptaukošanās attīstību:
- iedzimtība (70% gadījumu vienam no vecākiem ir paaugstināts ķermeņa svars)
- fizioloģiskie faktori (aptaukošanās pieaug līdz ar vecumu)
- psiholoģiskie faktori (bieži apetīte pieaug negatīvu emociju rezultātā)
- dzīves veids (fiziskās aktivitātes trūkums, ēšanas ieradumi)
- Bumbierveida un ābolveida aptaukošanās
Cilvēkiem, kuriem tauki nogulsnējas uz vēdera biežāk attīstās veselības problēmas. Saslimstības risks pieaug, ja vidukļa-gurnu attiecības sievietēm >0.8 un vīriešiem >1. Vīrieši, kam vidukļa apkārtmērs >102cm 4.5 reizes biežāk slimo ar neinsulējamo cukura diabētu nekā vīrieši, kuru vidukļa apkārtmērs <94cm. Ja sievietes vidukļa apkārtmērs >88cm, saslimstība pieaug 3.8 reizes, salīdzinot ar sievietēm, kuru vidukļa apkārtmērs <80cm. Visbiežāk sastopamās komplikācijas, kas saistītas ar aptaukošanos un tās stadijām ir sekojošas:
- Sirds asinsvadu slimības
Pieaugot svaram, ievērojami pieaug kardiovaskulāro slimību risks. Līdz ar paaugstinātu ķermeņa svaru pasliktinās arī tādi rādītāji kā hipertenzija, hiperlipidēmija un hiperinsulēmija. 40% no pacientiem, kas slimo ar sirds asinsvadu slimībām, konstatēts ķermeņa masas indekss lielāks par 25. Zinātniskie pētījumi lieciena: ja šo pacientu ķermeņa masas indekss būtu no 21-25, tad mirstības rādītāji samazinātos par 15%.
- Hipertensija
Palielināts ķermeņa svars korelē ar pacienta paaugstinātu asins spiedienu. Svara pazemināšana par 1kg pazemina sistolisko asinsspiedienu par 1.2-6mmHg, diastolisko par 1.0-1.3mmHg. Svara samazināšana tiek rekomendēta hipertenzijas gadījumā.
- Neinsulinējamais (II tipa) cukura diabēts (CD)
Cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa svaru biežāk novēro diabētu nekā cilvēkiem ar normālu masu. CD sastopamība pieaug, palielinoties tauku nogulsnējumiem uz vēdera (viscerālā aptaukošanās). 80% II tipa cukura diabēta slimnieku ir paaugstināts ķermeņa svars. Palielinoties ķermeņa svaram, attīstās rezistence pret insulīnu-hormonu, kas nodrošina cukura iekļūšanu šūnā. Insulīna rezistences gadījumā šūnas kļūst nejūtīgas pret insulīnu un aizkuņģa dziedzera insulīna produkcija pieaug. (hiperinsulinēmija). Hiperinsulinēmija un insulīna rezistence ir cieši saistīta ar tauku vielmaiņu. Svārstības rada izmaiņas asins tauku sastāvā - dislipidēmiju. Šis riska faktos veicina aterosklerozes veidošanos, koronāro artēriju slimību un insulta attīstību.
- Insults
Liekais ķermeņa svars ir būtisks riska faktors insulta un žultsakmeņu slimību attīstībā. Cilvēkiem ar lieko ķermeņa masu biežāk novēro locītavu, sevišķi roku un ceļu locītavu, bojājumus.
- Ļaundabīgās slimības
Adipozitātes gadījumā pieaug endometrija un postmenopauzes krūts vēža sastopamība. 50% sieviešu, kam diagnosticē krūts dziedzera vēzi, ir paaugstināts ķermeņa svars.
Kādiem cilvēkiem ir nekavējoties jāzaudē svars?
Cilvēkiem, kuru Ķermeņa Masas Indekss ir robežās no 35 līdz 39,9, svara pazemināšana ir nozīmīgs faktors veselības uzlabošanā. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, ja ģimenes anamnēzē konstatē koronāro sirds slimību, hipertensiju, paaugstinātu lipīdu un cukura līmeni asinīs, tauku izgulsnēšanos vēdera rajonā (ābolveida aptaukošanās). Ja cilvēka svars pārsniedz normālo savu normālo svaru par 20%, tad nekavējoties ir jākonsultējas ar ārstu.
Pastiprināta uzmanība nepieciešama tiem pacientiem, kuriem ir:
- Personīgās ģimenes vēsturē sastopamas sirds asinsvadu slimības
- Ārsts jau konstatējis paaugstinātu asins spiedienu, holesterīna līmeni un (vai) paaugstinātu cukura līmeni
- Ir izveidojusies ābolveida tipa aptaukošanās, kad taukaudi izvietoti vēdera vidukļa rajonā "alus vēders"
Raksta resurss: Svara-Kontrole.lv
