Kas ir šizofrēnija?
Šizofrēnija ir postošs smadzeņu darbības traucējums, viena no smagākajām hroniskajām un pacientu ierobežojošām garīgajām slimībām. Tās pamatā ir nopietni smadzeņu darbības traucējumi, kurus, pretēji mītiem, neizraisa bērnības pārdzīvojumi, nabadzība, despotiski vecāki, vainas apziņa, neveiksmes vai slikta uzvedība.
Ir veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu šizofrēnijas rašanos, tomēr joprojām nav atrasta galējā atbilde uz jautājumu par tās izcelsmi. Pētījumi uzrāda gan bioloģisko faktoru - iedzimtības, galvas smadzeņu ķīmiskās darbības izmaiņu, smadzeņu strukturālo izmaiņu ietekmi uz simptomu rašanos, gan psiholoģisko faktoru ietekmi, tādu kā nelabvēlīga attiecību pieredze, psiholoģiskas traumas.
Saslimšanas risks
Visaugstākais saslimstības risks ar šizofrēniju ir vīriešiem vecumā no 17-27 gadiem, savukārt sievietēm - 17-37 gadu vecumā. Augstāks risks saslimt ar šizofrēniju ir, ja kāds no vecākiem ir slimojis ar šo slimību. Ja slimojis viens no vecākiem – bērnam risks saslimt ir ap 13%, taču, ja slimojuši abi vecāki – pat 35-40%.
Šizofrēnijas simptomi
Negatīvie simptomi:
- Emocionāla vienaldzība
- Formālie domāšanas traucējumi
- Enerģijas un gribas aktivitātes zudums
- Anhedonija (depresīvs noskaņojums, nespēja izjust prieku par ikdienišķām un iepriecinošām lietām)
Pozitīvie simptomi ir uztveres un uzvedības traucējumi:
- Halucinācijas (nereālu lietu redzēšana, dzirdēšana vai jušana)
- Murgu idejas (pārliecība, kura nav pamatota ar faktiem)
- Izteikti domāšanas traucējumi
- Katatonija (Neiropsihiski traucējumi, kuriem raksturīgs galēji paaugstināts muskulatūras tonuss un kuru izpausme ir uzbudinājums (var būt ekstātisks) vai sastingums)
Kognitīvie simptimi
- Uzmanība
- Atmiņa
- Dīvaini, paraloģiski spriedumi
- Pazeminātas abstrakcijas spējas
Garastāvokļa traucējumi
- Disforija (pastāvīgs sasprindzinājums, neapmierinātība, īgnums, dusmas un ļaunums)
- Pašnāvnieciskas tieksmes
- Bezcerīgums
- Pasivitāte
- Adinamija (mazkustīgums)
Šizofrēnijas tipi
Klīniski izšķir vairākus tipus – paranoidālo, dezorganizēto, katatono, nediferencēto un reziduālo šizofrēniju. Visbiežāk sastopama paranoidālā šizofrēnija.
- Paranoidālais tips - īpaši bieži sastopams jaunu vīriešu vidū. Šī tipa pacientiem ir sajūta, ka viņus vajā un pret viņiem tiek vērstas sazvērestības. Simptomi: mānijas, halucinācijas, nemiers, dusmas, agresivitāte, strīdīgums, juceklīga runa un uzvedība.
- Dezorganizētais tips- raksturīga nevaldāma, uzbudināta un bezmērķīga uzvedība. Simptomi: mānijas un halucinācijas, dīvaina un neatbilstoša uzvedība, emociju un motivācijas trūkums, manieriskums un sociāla atsvešināšanās
- Katatonais tips - pacientiem ir raksturīga izteikta nošķirtība un attālināšanās no citiem, negatīvisms, izteikti psihomotori traucējumi. Citi simptomi: reakcijas uz apkārtni mazināšanās, stīvums, nemiers un nespēja patstāvīgi nokārtot dabiskās vajadzības, samazināta jutība pret sāpīgiem stimuliem.
- Reziduālais tips - pacienti cieš no mānijām, halucinācijām vai juceklīgas runas un uzvedības. Trūkst motivācijas un intereses par ikdienas dzīvi.
- Nediferencētais tips - stāvoklis, kas atbilst galvenajiem šizofrēnijas diagnostiskajiem kritērijiem, bet nesaskan ne ar vienu no minētajiem tipiem vai uzrāda līdzību ar vairākiem, bez izteikta atsevišķo diagnostisko parametru pārsvara.
- Šizoafektīvs traucējums - pacientam ir šizofrēnijas simptomi, kā arī garastāvokļa traucējumi – dziļa depresija, bipolāra vai jaukta mānija.
Iespējamā šizofrēnijas ārstēšana
- Hospitalizācija – cilvēkiem ar akūtiem šizofrēnijas simptomiem var būt nepieciešama intensīva terapija, tai skaitā hospitalizācija.
- Medikamenti – šizofrēnijas primārie medikamenti tiek saukti par antipsihotiķiem. Tie tiek izmantoti, lai atvieglotu pozitīvos šizofrēnijas simptomus, noregulējot ķīmisko procesu nelīdzsvarotību, kas neļauj smadzeņu šūnām savstarpēji pārvadīt informāciju.
- Psihosociālā rehabilitācija – pētījums liecina, ka vislabāk savu slimību kontrolē tie šizofrēnijas pacienti, kuri apmeklē izveidotās psihosociālās rehabilitācijas programmas un turpina savu ārstēšanos. Rehabilitācijas programmās tiek uzsvērta sociālā un profesionālā izglītošana, lai palīdzētu esošajiem un bijušajiem pacientiem pārvarēt grūtības šajās jomās (profesionālā konsultēšana, apmācība darbā, problēmu risināšana, naudas pārvaldīšanas iemaņas, sabiedriskā transporta izmantošana, sociālo iemaņu treniņi – komunikācija un personu savstarpējās sociālās prasmes).
- Individuālā psihoterapija – ietver regulāras, plānotas sarunas starp pacientu un garīgās veselības speciālistu, piemēram, psihiatru, psihologu, sociālo darbinieku psihiatrijā vai medmāsu.
- Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija – kognitīvās terapijas pamatdoma ir apziņa, ka cerības, gaidas un sevis, pasaules un savas problēmas izzināšana ietekmē to, kā mēs uztveram sevi un citus, kā risinām problēmas un cik veiksmīgi sadzīvojam ar pasauli un sasniedzam savus mērķus.
- Ģimenes izglītošana. Ģimenes locekļiem ir ļoti būtiski zināt pēc iespējas vairāk par šizofrēniju un izprast grūtības un problēmas, kas ir saistītas ar šo slimību. Ģimenei ir noderīgi uzzināt veidus, kā mazināt recidīva iespēju un kāda ir ambulatorā aprūpe un pieejamie pakalpojumi ģimenei laikā pēc hospitalizācijas. Cilvēkiem ar šizofrēniju palaikam mēdz būt nosliece uz narkotiku lietošanu, smēķēšanu, vardarbību vai domām par pašnāvību.
Aizdomas par šizofrēniju – ko darīt?
Ja rodas aizdomas, ka jūsu tuvinieku vai draugu lokā kādam ir vērojamas šizofrēnijas pazīmes, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ir svarīgi, lai šizofrēnijas slimnieki saņemtu palīdzību pēc iespējas ātrāk.
Agrīna ārstēšanas uzsākšana:
- Palielina atveseļošanās iespēju un to paātrina.
- Samazina citas problēmas, piemēram, pašnāvības, depresijas un pretlikumīgas darbības iespēju.
- Samazina iespēju, ka saslimšana izraisīs ilgstošas problēmas skolā, darbā un citās jomās.
Ārstniecība
Psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists (nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums)
Latvijā kompleksa psihiatriskā palīdzība tiek nodrošināta psihiatriskajās slimnīcās:
- Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (Rīga)
- Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (Latgale)
- Slimnīca „Ģintermuiža” (Jelgava, Zemgale)
- Piejūras slimnīca ar psihiatrisko klīniku (Liepāja, Kurzeme)
- Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca (Vidzeme)
Bērniem psihiatrisko palīdzību nodrošina nodaļas psihiatriskajās slimnīcās, kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā, neirožu stacionārs Jūrmalā.
Latvijā vēsturiski ir izveidojušās psihiatriskās slimnīcas pacientiem, kuru psihiskie traucējumi nav akūti, tomēr pietiekami nopietni un kavē iekļaušanos sabiedrībā, pieprasa gan sociālu, gan medicīnisku palīdzību. Šādas iestādes ir Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, Vecpiebalgas psihoneiroloģiskā slimnīca un Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”.
