Atopiskais dermatīts ( atopiskā ekzēma, neirodermīts ) ir patoloģiskas, nelipīgas ādas izmaiņas, kas izpaužas ar hroniskiem paasinājumiem. Ādas iekaisumu pavada stipra, mokoša nieze. Slimība pirmoreiz parādās bērniem un jauniešiem. Par slimības iemeslu tiek uzskatīta iedzimta pastiprināta ādas jutība. Atopiskais dermatīts ir biežākā ādas slimība bērnu vecumā un viena no biežākām bērnu slimībām vispār. Atkarībā no bērna vecuma, slimība izpaužas atšķirīgi. 2 – 4% no visiem zīdaiņiem un bērniem slimo ar atopisko dermatītu. Krociņas galvas matainās daļas ādā zīdaiņiem ir atopiskā dermatīta agrīna forma. Tā saucamā zīdaiņu ekzēma ir novērojama, sākot ar trešo dzīves mēnesi. Reizēm atopiskais dermatīts parādās pirmo reizi pirmskolas vai skolas vecumā. Visbiežāk ādas izmaiņas sākas galvas matainajā daļa un sejā, galvenokārt uz vaigiem. Ādas iekaisums izplatās tālāk pa kaklu, rokām un kājām, un to pavada mokoša nieze. Bērni pastāvīgi nokasa ādu, atsevišķās vietās tik spēcīgi, ka brūcēs iekļūst baktērijas un izraisa strutainas ādas infekcijas. Apmēram 4 no 5 bērniem atopiskais dermatīts pazūd pēc pubertātes vecuma. Daļa bērnu turpina slimot. Vēlāk var pievienoties astma vai alerģiskās iesnas. Atopiskā dermatīta iemesli Neirodermīta attīstībā liela nozīme ir iedzimtai nosliecei uz alerģijām, nervu sistēmas bojājumiem, kā arī endokrīno dziedzeru un kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumiem. Faktori, kas provocē slimības attīstību un paasinājumus, visbiežāk ir: pārtika (dažādu produktu nepanesība), inhalācijas (pārtikas smarža, ķīmisku vielu, putekļu, putekšņu ieelpošana), kontakti (vilna, klimata ietekme) un psihoemocionālie (stress). Slimības pamatā ir organisma reaktivitātes izmaiņas, ko nosaka imūnie un neimūnie mehānismi, izraisot paaugstinātu organisma jūtību pret iepriekš uzskaitītajiem faktoriem. Atopiskā dermatīta simptomi, norise Izšķir izplatīto un norobežoto neirodemītu. Neirodermīts parasti norit hroniski, ar paasinājumu un remisijas fāzēm. Izplatītais neirodermīts visbiežāk sākas bērnībā, bieži uz eskudatīvās diatēzes fona; nereti iemesls ir bērnu ekzēma. Slimības klīniskajā ainā izdala 3 vecuma periodus: pirmais – līdz 2 gadu vecumam, otrais – no 2-14 gadu vecumam un trešais – no 14 gadu vecuma. Pirmais slimības periods norit akūti. Uz ādas parādās stipri niezoši apsārtuma rajoni, kas ir tūskaini, mitrojoši un pārklāti ar plānām krevelītēm. Parastā lokalizācijas vieta ir uz sejas un ekstremitāšu priekšējās virsmas. Galvenais faktors, kas šī perioda laikā izraisa paasinājumus, ir pārtika. Otrajā slimības periodā novēro mokošu niezi, perēkļi kļūst sausāki – parādās sīki, spīdīgi, zvīņojoši mezgliņi, kas ir ādas krāsā un cieši pieguļ cits citam. Salīdzinoši ar pirmo periodu, mainās to lokalizācija – tie izvietojas uz ekstremitāšu ādas, bet jo īpaši elkoņu un ceļu locītavu, plaukstas locītavu un pirkstu virspusē, kakla sānu virsmās, retāk uz ķermeņa. Pastāvīgu sakasījumu rezultātā āda šajos apvidos pakāpeniski sabiezē, iegūstot brūngani-rozā krāsu, bet ādas līniju zīmējums kļūst ļoti izteikts. Uz sejas, bet jo īpaši ap muti, acīm un uz lūpām izveidojas ādas apsārtuma un lobīšanās rajoni; mutes kaktiņos un uz lūpām bieži izveidojas plaisiņas; lūpas pārklājas ar zvīņām un krevelītēm. Paasinājumi šajā periodā var būt saistīti ar jebkuru no provocējošajiem faktoriem. Pieaugušajiem (trešais periods) procesam ir izplatīšanās raksturs. Bieži vien neizdodas noteikt faktorus, kuri provocē procesa paasinājumu. Klīniski prevalē sausums, ādas sabiezēšana un pigmentācijas pastiprināšanās. Visu periodu laikā novēro paaugstinātu nervozitāti, nogurumu, depresiju, miega traucējumus un apetītes trūkumu. Pastāvīgās niezes dēļ slimnieku nagi ir spīdīgi, “pulēti” , ar noasinātu brīvo malu; ādas sakasījumu dēļ pievienojas strutainās infekcijas. Neirodermīts bieži kombinējas ar alerģisko rinītu un bronhiālo astmu. Norobežotais neirodermīts visbiežāk attīstās pieaugušajiem. Nieze un izsitumi parādās uz kakla sānu un aizmugurējās virsmas, ikriem, gurniem, elkoņu un ceļu iekšējām locītavu virsmām, kā arī anusa apvidū, starpenē, uz ārējiem dzimumorgāniem. Bojāto ādas rajonu centrā āda sabiezē, kļūst tumšāka, krasi izteikts ādas līniju zīmējums, pastiprinās pigmentācija, perēkļu malās novēro izkaisītus, spīdīgus mezgliņus. Perēkļi bieži izvietojas simetriski; tie var būt gan atsevišķi, gan lokalizēties multipli. Neirodermītam raksturīga pastāvīgu norise: ar īslaicīgām remisijas fāzēm un atkārtotiem paasinājumiem. Atopiskā dermatīta ārstēšana Jānovērš provocējošo faktoru iedarbība, jānozīmē hipoalergēna diēta, jānoregulē vēdera izeja. Terapijā nozīmē antihistamīnu, sedatīvos un imunokoriģējošos preparātus, kā arī refleksoterapiju, ultravioleto apstarošanu, PUVA- terapiju, selektīvo fototerapiju, fotoķīmioterapiju. Ārīgi lieto ziedes un krēmus, kuriem piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu un pretniezes īpašības. Terapijā izmanto arī ziedes un krēmus, kas satur kortikosteroīdus. Pielietojot ziedes, kas satur glikokortikosteroīdus, jāatceras, ka tie var izraisīt daudz blakusefektus (kopējā iedarbība uz organismu, ādas atrofija). Smagi noritošu paasinājumu gadījumos indicēta hospitalizācija ar infūziju terapijas, hemosorbcijas un plazmoforēzes pielietošanu. Ieteicama arī ilgstoša klimatoterapija, atrodoties 2-3 gadus siltā klimatiskā zonā. Pozitīvu efektu var sasniegt ar saules vannām, jūras peldēm, dūņu terapiju, sērūdeņraža un radona vannām un minerālūdeņu terapiju. Faktori, kas var pastiprina slimību • Psihiskie faktori (stress, pārslodze, bailes ) • Infekcijas • Neierasti klimatiskie apstākļi - karstums, palielināts gaisa mitrums Alergēni, kas ietekmē slimību • Pārtika • Mazgājamie un kopšanas līdzekļi • Dzīvnieku mati un vilna • Putekļu ērces • Ziedputekšņi Atopiskā dermatīta pazīmes Zīdaiņiem • Sārta, vietām mistrojoša āda • Zvīņojoši, iebalti ādas rajoni, pārsvarā galvas matainajā daļā un uz vaigiem • Stipra nieze un sakasījumu pēdas Vecākiem bērniem • Sausa, sārta āda un zvīņojoši ādas rajoni, pārsvarā uz roku un kāju atloku virsmām, kā arī uz plaukstām • Atsevišķās vietās sabiezēta āda ar raupjumu • Stipra nieze un sakasījumu pēdas Pavadošie simptomi: • Lūpu sausums un nieze • Ādas plaisas aiz ausīm • Apakšējā plakstiņa dubultkroka Medikamenti atopiskā dermatīta ārstēšanai un to darbība • Antihistamīna līdzekļi: antihistamīna līdzekļi ir medikamenti, kas mazina niezi. Šo medikamentu bieža blakusparādība ir nogurums. Tāpēc šos medikamentus biežāk iesaka lietot vakarā. • Glikokortikoīdi: glikokortikoīdi ir dabisko virsnieru hormonu atvasinājumi un derivāti, kurus lieto kā pretiekaisuma līdzekļus. Glikokortikoīdi samazina sāpes un sniedz ievērojamu uzlabojumu. To lietošana ir jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu, kā arī jāievēro noteiktais lietošanas ilgums. Glikokortikoīdu krēmi ir jāuzklāj uz ādas plānā kārtā. Lietojot tos ilgstoši, to deva ir pakāpeniski jāmazina. • Antibiotikas: Daži bērni nokasa ādu tik spēcīgi, ka rodas brūces,kurās iekļūst baktērijas. Atsevišķos gadījumos bakteriālā infekcija var būt tik spēcīga, ka ir nepieciešama antibiotiku saturošu krēmu vai pat tablešu vai sīrupu lietošana. Antibiotikas pārtrauc baktēriju vairošanos un nonāvē tās. Pašpalīdzības līdzekļi atopiskā dermatīta gadījumā • Izvairieties no raupjiem apģērba gabaliem vai sintētiskiem materiāliem. Vispiemērotākā ir kokvilna. • Aromatizētas vannas piedevas vai kopjošie krēmi nevajadzīgi kairina ādu. • Kopiet ādu pēc vannošanās ar taukus saturošiem krēmiem. Aptiekā ir nopērkami krēmi bez aromātvielām. • Ieteicama ir uzturēšanās tā sauktajā hipoalerģiskā klimatā, kas ir sevišķi labvēlīgs ādai, piemēram, pie jūras vai augstu kalnos - vismaz 2000 m virs jūras līmeņa. ... |
Komentāri (0)